pakrūme
pakrūme -es, dsk. ģen. -mju, s.
Vieta zem krūma vai krūmiem.
PiemēriPilnu cepuri ar sārtajām ogām Oļģerts uzmanīgi noliek pakrūmē..
- Pilnu cepuri ar sārtajām ogām Oļģerts uzmanīgi noliek pakrūmē..
- Brezenta teltenēs neciešami [karsti], jaunieši pabēguši pa ēnainām pakrūmēm.
- Vējš parkā vajāja norautas lapas. Skumīgos baros tās pakrūmēs krājās.
Avoti: 6-1. sējums