Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pakrūte
pakrūte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem.
PiemēriOsiene.. sagrīļojās, galva reiba, nelabumi spieda pakrūti.
Stabili vārdu savienojumiKutināt pakrūti (arī sirdi).
2.Krūtis (dzīvniekiem).
PiemēriIejūga pakrūtes siksna.
3.Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem).
Avoti: 6-1. sējums