Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pakurls
pakurls -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir pavāja dzirde.
PiemēriVecene bij pakurla, Līzbete.. kliedza ausī..
2.Tāds, kas ne sevišķi vēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
PiemēriKlinta mani neklausa. Nedzird. Ak kungs! Viņa jau tik agrā jaunībā bijusi pakurla.
Avoti: 6-1. sējums