pakurls
pakurls -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir pavāja dzirde.
PiemēriVecene bij pakurla, Līzbete.. kliedza ausī..
- Vecene bij pakurla, Līzbete.. kliedza ausī..
- ..Ralfs pieklauvēja pie Lipa Tuliāna mājas durvīm. Pakurlā saimniece tikai pēc krietnas dauzīšanās pavēra durvis..
- Skaļi riedami, mums pretī izskrēja divi pinkaini, vecais, pakurlais Belka un jaunais, sirdīgais Lācis.
- pārn. Ak tu pasaule, pakurlā pasaule, Tevi piekliedzu dainodams.
2.Tāds, kas ne sevišķi vēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
PiemēriKlinta mani neklausa. Nedzird. Ak kungs! Viņa jau tik agrā jaunībā bijusi pakurla.
- Klinta mani neklausa. Nedzird. Ak kungs! Viņa jau tik agrā jaunībā bijusi pakurla.
Avoti: 6-1. sējums