Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pakāje
pakāje -es, dsk. ģen. -ju, s.
1.Vieta pie kā samērā augsta (piemēram, kalna, koka) pamatnes. Kā augsta (piemēram, kalna nogāzes) apakšējā daļa.
PiemēriPaugura pakāje.
2.Īpaši izveidota (kā) pamatne, balsts. Arī postaments.
PiemēriPieminekļa arhitektoniskais veidojums.. ir vienkāršs un skaidrs. Pakāje veidota no sarkanīgā slīpētā Ukrainas granīta. Virs tās paceļas.. bronzas statuja..
Avoti: 6-1. sējums