pakāje
pakāje -es, dsk. ģen. -ju, s.
1.Vieta pie kā samērā augsta (piemēram, kalna, koka) pamatnes. Kā augsta (piemēram, kalna nogāzes) apakšējā daļa.
PiemēriPaugura pakāje.
- Paugura pakāje.
- Laukums uzkalniņa pakājē.
- Viļņa pakāje.
- Hertai bija izdevies apskatīt tikai vienu nelielu ostu klinšu krauju pakājē.
- Pēc viņa [mākslinieka] meta darināta skaistā, apkārtnē iederīgā estrāde pilsdrupu pakājē.
- Bērzu pakājē.. spīdēja balto un zilo vizbuļu zvaigznītes.
- Kalnu pakāje tērpta zaļā mežu rotā, kailās virsotnes.. izskatās drūmas un mežonīgas.
2.Īpaši izveidota (kā) pamatne, balsts. Arī postaments.
PiemēriPieminekļa arhitektoniskais veidojums.. ir vienkāršs un skaidrs. Pakāje veidota no sarkanīgā slīpētā Ukrainas granīta. Virs tās paceļas.. bronzas statuja..
- Pieminekļa arhitektoniskais veidojums.. ir vienkāršs un skaidrs. Pakāje veidota no sarkanīgā slīpētā Ukrainas granīta. Virs tās paceļas.. bronzas statuja..
- ..kapa galā šķībi nozvēlies krusts ar nosūnojušu granīta pakāji.
- Biste novietota uz pakājes stingrā, simetriskā frontalitātē.
Avoti: 6-1. sējums