pakūleņot
pakūleņot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
PiemēriTik pa košu dienas vidiņu atļāva sētas mauriņā pakūleņot..
2.Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, pavirzīties.
PiemēriZaķis pakūleņo vēl gabaliņu uz priekšu.
Avoti: 6-1. sējums