palīgā
palīgā apst.
1.parasti savienojumā ar «doties», «iet», «nākt», «steigties», «saukt» u. tml. Nolūkā palīdzēt, lai palīdzētu.
PiemēriDoties palīgā.
Stabili vārdu savienojumiŅemt palīgā. Palīgā sauciens.
2.izsauk. noz. Lieto, lai izteiktu aicinājumu palīdzēt.
Piemēri«Pa-alīgā!» pēkšņi griezīgs kliedziens turpat tuvumā. Es izbijusies pietrūkstos kājās. Arī Harijs. Netālu no mums aiz kāpas kāds vīrietis sit sievieti.
Avoti: 6-1. sējums