palīks
palīks -ais; s. -a, -ā
palīki apst.
Samērā, arī mazliet līks.
PiemēriPalīks deguns.
- Palīks deguns.
- Palīka mugura.
- Palīki noaudzis koks.
- Sliktākais tas, ka tāda palika palikusi, mugurā kā kupris sāka rasties..
- Viss bija pazīstams - pīlādzis ar palīko galotni aiz vārtiem, sols pie ogulāju ceriem..
Avoti: 6-1. sējums