palabs
palabs -ais; s. -a, -ā
palabi apst.
1.Samērā labs.
PiemēriPalabs dzejolis.
- Palabs dzejolis.
- Maķenīt palabs, Maķenīt paļauns, Ne gluži pavecs, Ne gluži pajauns.
- Mājām vēl palabas ēkas.
- Vārījums izdevās itin palabs.
2.Samērā liels.
PiemēriNoiet palabu ceļa gabalu.
- Noiet palabu ceļa gabalu.
Avoti: 6-1. sējums