Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
palags
palags -a, v.
1.Gultas veļas piederums – garš, plats uz guļasvietas, arī zem segas klājams plāna auduma izstrādājums.
PiemēriLinu palags.
  • Linu palags.
  • Balts palags.
  • Palagu audums.
  • Uzklāt gultai tīrus palagus.
  • Atgulties vēsos palagos.
  • ..Jānis.. apķērās, ka vēl nebij līdz šim redzējis neviena palaga. Zem sāniem gultā viņiem bija tikai rupjš pakulu maiss un virsū bieza, veca sega.
  • Daudziem jādod naktsmājas. Vajag daudz segu, palagu, spilvenu.
  • «Kad mums reiz padosies lini... Kad audīsim Gundai tos pūra palagus, tad es ar sarkaniem diegiem burtus izšūšu...»
  • sal. Reaktīvā lidmašīna debespusi plēš kā izgulētu palagu uz pusi.
1.1.pārn. Plašs (piemēram, miglas, mākoņu) kopums, kas ko aizsedz, pārklāj.
PiemēriBet pāri purvam jau pacēlušies miglas vāli, paslēpdami zilganos palagos purva sīkās priedītes un vaivarājus.
  • Bet pāri purvam jau pacēlušies miglas vāli, paslēpdami zilganos palagos purva sīkās priedītes un vaivarājus.
  • Rītos [rudenī] zālē kā balts audekls izklājas salna. Tikai ap pusdienas laiku baltie palagi sabrūk rasā..
  • Balts ir akāciju palags, vai tu gribi tādā gulēt?
2.Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes.
PiemēriMīksts peldu palags.
  • Mīksts peldu palags.
  • Pūkainais palags un slapjais peldkostīms rokā, iedegušās kājas aplipušas ar valgām, sīkām smiltīm - tāda viņa stāvēja..
  • Norīvēšanai vislabāk izmantot parupju linu vai frotē palagu vai pelddvieli.
Avoti: 6-1. sējums