Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, izceļot vai arī piedēvējot kādu, parasti negatīvu, īpašību, pazīmi). Iesauka.
PiemēriNeglīta palama.
Piemēri
Neglīta palama.
«Cūkausis! Cūkausis! Re, kur Cūkausis!» bērni spiedza, uz augšu lēkādami. Šī palama Jānītim pielipa vēl stingrāk nekā melnie dubļi.
«Ar iesaukām jābūt uzmanīgam, jo mūsu pagastā kāds puisis nez kā dabūja palamu «līkais» un noslīcinājās..»
Agrāk katram.. saimniekam bija sava iesauka. Vispār, kam bija kāda spilgtāka īpašība raksturā vai rīcība, tas varēja būt drošs, ka dabūs sev atbilstīgu palamu.