Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
palasīt1
palasīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu). Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
PiemēriVakaros palasīt kādu grāmatu.
  • Vakaros palasīt kādu grāmatu.
  • Pēc darba jāpalasa laikraksti, žurnāli, brošūras. Cik daudz to iespiests..
  • ..ja palasa pirmās ziņas par šo salu, tad, liekas, tā tiešām bijusi melna un drūma.
  • Iegāju pie vecmāmiņas, kura kambarī vērpa. Viņa man teica, lai es kaut ko tai palasot no tās pašas «Skolas maizes», viņa atkal vakarā man ko pastāstīšot.
  • Internāta audzinātājas bērnus iepazīstina ar katru jauniznākušu grāmatu, palasa kādu fragmentu..
1.1.intrans.
PiemēriTagad pēc darba patīk mājas mierā. Silti, gaiši, palasām, parunājam..
  • Tagad pēc darba patīk mājas mierā. Silti, gaiši, palasām, parunājam..
  • Māmuļa ņiprāka, ceļas sēdus un lūdz, lai es palasu priekšā, citādi garlaicīgi.
1.2.Neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā).
PiemēriPalasīt, kādi būs laikapstākļi.
  • Palasīt, kādi būs laikapstākļi.
2.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) lasīt.
PiemēriKrēslā vairs nevar palasīt avīzi.
  • Krēslā vairs nevar palasīt avīzi.
Avoti: 6-1. sējums