palaupīt1
palaupīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
Neilgu laiku, mazliet laupīt [1].
PiemēriDivdesmit divi vīri iesēdās laivā un devās krastā, lai palaupītu tuvējā nēģeru ciematā.
- Divdesmit divi vīri iesēdās laivā un devās krastā, lai palaupītu tuvējā nēģeru ciematā.
- Krauklis ir drosmīgs, pēc dabas allaž priecīgs palaupīt, bet šobrīd tas laikam brēc, ligzdu aizstāvēdams.
Avoti: 6-1. sējums