Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
palaupīt1
-u, -i, -a, pag. -īju; intrans.
Neilgu laiku, mazliet laupīt [1].
PiemēriDivdesmit divi vīri iesēdās laivā un devās krastā, lai palaupītu tuvējā nēģeru ciematā.
Avoti: