Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paleocēns
paleocēns -a, v.; parasti vsk.; ģeol.
Paleogēna vissenākā epoha.
PiemēriPaleocēnā gan auga vēl tikai bambusi, bet eocēnā nāk klāt vairākas niedru sugas..
Avoti: 6-1. sējums