palete
palete -es, dsk. ģen. -šu, s.; glezn.
1.Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
PiemēriRudens, kā zināms, ir visbagātākais krāsu laiks, un māksliniekam šīs dienas jāizmanto, lai izburtu no savas paletes vēl nebijušus toņus, vēl neredzētas kombinācijas.
Stabili vārdu savienojumiPaletes nazis.
1.1.pārn. Krāsu kopums, krāsu kombinācija (gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos). Krāszieds.
PiemēriKrāsu gammu [portretā] papildina apģērba violeti brūnais tonis.., bet sārtais neļķes zieds.. ir arī mazs krāsu akcents, bez kura gleznas palete liktos it kā apdzisuši.
1.2.pārn. Krāsu kopums, kombinācija (piemēram, priekšmetiem, to grupām).
PiemēriSilto krāsu palete (sarkanie, oranžie, dzeltenie) un šo krāsu dažādi atvasinājumi telpu optiski samazina, turpretī vēsie toņi (zilganzaļie, zilgani violetie) telpu it kā paplašina.
1.3.pārn. Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (mākslā).
PiemēriLatviešu glezniecības daudzkrāsainajā paletē ainavas žanrs ieņēmis izcilu vietu.
1.4.pārn. Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim).
PiemēriMūsu emocionālā palete ir nabadzīgāka nekā racionālā..
Avoti: 6-1. sējums