Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
palidot
palidot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Lidot nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriJa kļūstu uzbāzīga, stārķis palēkdamies paceļas spārnos un, garās kājas izstiepis, palido gabaliņu tālāk.
  • Ja kļūstu uzbāzīga, stārķis palēkdamies paceļas spārnos un, garās kājas izstiepis, palido gabaliņu tālāk.
  • Reiz saimnieks izlaida palidot cīruli... cīrulis, iztrallinājies debesīs, atgriezās atpakaļ.
  • Viņa skaustu ķēra spēcīgs trieciens, un viņš sabruka uz ceļiem... automāts, palidojis dažus soļus, iekrita zālē.
2.Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPutns palido zem nojumes.
  • Putns palido zem nojumes.
  • Jānim sāka rokas drebēt, un paņemtā papīra lapa palidoja zem galda.
3.Lidojot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPutns palido garām ligzdai.
  • Putns palido garām ligzdai.
4.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) lidot.
PiemēriCitreiz viņš bija atradis balodi ar salauztu spārnu, putns nevarēja palidot..
  • Citreiz viņš bija atradis balodi ar salauztu spārnu, putns nevarēja palidot..
  • ..ja putnam sasien spārnus, tad tas vairs nevar palidot.
Avoti: 6-1. sējums