palidot
palidot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Lidot nelielu attālumu, neilgu laiku.
PiemēriJa kļūstu uzbāzīga, stārķis palēkdamies paceļas spārnos un, garās kājas izstiepis, palido gabaliņu tālāk.
2.Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriPutns palido zem nojumes.
3.Lidojot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriPutns palido garām ligzdai.
4.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) lidot.
PiemēriCitreiz viņš bija atradis balodi ar salauztu spārnu, putns nevarēja palidot..
Avoti: 6-1. sējums