palienēt
palienēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
1.Aizņemties.
PiemēriSieviete valkāja lielu, svītrainu, laikam no saimnieces palienētu linu priekšautu..
- Sieviete valkāja lielu, svītrainu, laikam no saimnieces palienētu linu priekšautu..
- ..par siena klēpi ziemai jārūpējas katram pašam. To nevarēs palienēt.
- pārn. Neteiksim, dārgāks vai lētāks, Lai tikai prieks katram savs, Prom raujas tas palienētais, Tas zagtais - steidz rīkstēm šaust.
2.Aizdot.
Piemēri..īpašnieks palienē savu laivu citiem, kuri ar to nekad vēl nav braukuši..
- ..īpašnieks palienē savu laivu citiem, kuri ar to nekad vēl nav braukuši..
Avoti: 6-1. sējums