Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
paliene
paliene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Ielejas, arī ezera ieplakas daļa, kas palu laikā pārplūst.
PiemēriPārpurvota paliene.
  • Pārpurvota paliene.
  • Upes paliene.
  • Ezera paliene.
  • Palienes ezers.
  • Palienes gultne.
  • Palienes sala.
  • Palienes krasts.
  • Palienes purvs.
  • Palieņu augsnes.
  • Palieņu meliorācija.
  • Palienēs ir labas kvalitātes zālāji. Palienes centrālajā daļā zelmeni veido graudzāles, platlapji, tauriņzieži, bet piegultnes joslā - grīšļi.
  • Varenais koks stāvēja palienes pļavu viducī un deva vēsu patvērumu karstajā vasaras tveicē siena pļāvējiem..
Avoti: 6-1. sējums