Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
palienēt
palienēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
1.Aizņemties.
PiemēriSieviete valkāja lielu, svītrainu, laikam no saimnieces palienētu linu priekšautu..
2.Aizdot.
Piemēri..īpašnieks palienē savu laivu citiem, kuri ar to nekad vēl nav braukuši..
Avoti: 6-1. sējums