Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pallādijs
pallādijs -a, v.; parasti vsk.
Ķīmiskais elements — mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls.
PiemēriPallādija un platīna sakausējums.
Avoti: 6-1. sējums