Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pallādijs
pallādijs -a, v.; parasti vsk.
Ķīmiskais elements – mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls.
PiemēriPallādija un platīna sakausējums.
  • Pallādija un platīna sakausējums.
  • Voklēns atklāja jaunus elementus: hromu, beriliju, pallādiju..
Avoti: 6-1. sējums