Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
palāve
palāve -es, dsk. ģen. -vju, s.
palāva -as, s.; retāk
1.Vieta, telpa zem pirts lāvas.
PiemēriPirtī auga palāvē.
2.Vieta, telpa zem guļamās lāvas.
PiemēriVisās istabās bij pa kaktiem un palāvām piemētāts šis un tas.
Avoti: 6-1. sējums