palīgā
palīgā apst.
1.parasti savienojumā ar «doties», «iet», «nākt», «steigties», «saukt» u. tml. Nolūkā palīdzēt, lai palīdzētu.
PiemēriDoties palīgā.
- Doties palīgā.
- Nākt palīgā.
- Steigties palīgā.
- ..ratniekam kaulu vairs nemaz nebij kājās, un, tā kā vedējam pašam tās arī neturējās diezcik stingri, sētsvidū Osis piesteidzās palīgā..
- Bet kā tu neiesi sievām palīgā, ja pavasaris kavējas, kavējas, tad vienurīt uzreiz karsts kā vasarā, bet vēl ne kāposti stādīti, ne kartupeļi vagā iemesti.
- ..mielastu negaidot pārtrauca brigadieris, kas ieradās aicināt Kristu palīgā ievest sienu.
- Jaunceļamajai fermai un ceļam steidzīgi vajadzēja granti, un tēvocis paņēma Ģirtu uz pāris dienām palīgā, lai ātrāk veiktos iekraušana un izkraušana.
- «Salasījos rakstus par jogismu.. Mācījos koncentrēt savas domas, ņemdama palīgā arī tehniskus paņēmienus.»
- Pēkšņi aiz manas kajītes iluminatora cauri vētras krācieniem es sadzirdēju Džuljetas palīgā saucienus. «Skrej glābt!» iesaucās kapteinis. «Viņu noskalos viļņi...»
Stabili vārdu savienojumiŅemt palīgā. Palīgā sauciens.
- Ņemt palīgā — 1. Aicināt palīgā (kādu).2. Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- Palīgā sauciens — Sauciens pēc palīdzības, aicinājums, lūgums palīdzēt.
2.izsauk. noz. Lieto, lai izteiktu aicinājumu palīdzēt.
Piemēri«Pa-alīgā!» pēkšņi griezīgs kliedziens turpat tuvumā. Es izbijusies pietrūkstos kājās. Arī Harijs. Netālu no mums aiz kāpas kāds vīrietis sit sievieti.
- «Pa-alīgā!» pēkšņi griezīgs kliedziens turpat tuvumā. Es izbijusies pietrūkstos kājās. Arī Harijs. Netālu no mums aiz kāpas kāds vīrietis sit sievieti.
- Te asa balss ārā kliedza: «Palīgā, palīgā, viens cilvēks pagalmā guļ nosperts!»
Avoti: 6-1. sējums