pamācīt
pamācīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
PiemēriTēvs bija pamācījis: «Ja es nevaru savus plānus tūliņ realizēt, es tomēr neatsakos no tiem. Es tikai atlieku realizāciju uz priekšdienām. Pacieties.»
1.1.intrans.
Piemēri..pēkšņi pārsteidza kāda doma: atrast teikai tās reālo pirmcēloni,.. iemeslu, kāpēc tā stāstīta, kāpēc gribēts pamācīt, aizrādīt, brīdināt!
1.2.Norādīt (piemēram, kā veicams kāds darbs, darbība).
Piemēri..viņš [dārznieks] aizvien izpalīdzēja un pamācīja, kā kociņi stādāmi un kopjami..
2.Neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā).
PiemēriPamācīt jaunieti amata dažus mēnešus.
3.Panākt, ka (kāds) izjūt, pārdzīvo (ko nepatīkamu). Arī pārmācīt.
PiemēriViņš tik baronu bij gribējis pabiedēt, viņu pamācīt, kā ir, kad sirds aiz svešas netaisnības saplok..
Avoti: 6-1. sējums