pamāte
pamāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Tēva sieva attiecībā pret viņa agrākā laulībā dzimušiem bērniem (parasti, ja īstā māte ir mirusi).
PiemēriPietrūka Jānītim mātes aizvēja, tā visa dzīve kļuva pret viņu skarba. Tēvs pārveda mājā pamāti - dusmīgu sievu..
- Pietrūka Jānītim mātes aizvēja, tā visa dzīve kļuva pret viņu skarba. Tēvs pārveda mājā pamāti - dusmīgu sievu..
- ..pamātes sakūdītais tēvs arvienu nostājās viņas pusē un pusbrāļi un pusmāsas sekoja vecāku piemēram..
- Man bija stāstīts, ka mana tēva īstā māte nomirusi, manam tēvam mazam esot; šitā esot viņam tik pamāte.
- sal. Bet piecstāvu pilsēta nepazīst žēlastības. Kā barga pamāte tā izdzen savu pabērnu baru dūmainā rītā.
- pārn. Ziema - bargā, nežēlīgā pamāte stindzina līdz dvēselei.
Avoti: 6-1. sējums