Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pamērcēt
pamērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā).
PiemēriPamērcēt veļu pirms mazgāšanas.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
PiemēriLietus pamērcējis sienu.
Avoti: 6-1. sējums