Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pamērcēt
pamērcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā).
PiemēriPamērcēt veļu pirms mazgāšanas.
  • Pamērcēt veļu pirms mazgāšanas.
  • Pamērcēt otu krāsā.
  • Pamērcēt pirkstu ūdenī.
  • Pamērcēt gaļas kumosu sinepēs.
  • Mārrutku saknes ātri vīst, tādēļ pirms tīrīšanas ieteicams 5-6 stundas tās pamērcēt aukstā ūdenī.
  • ..Jūlijs un mans tēvs jau tupēja uz pašas augšējās lāvas, bērzu slotas karstā ūdens vanniņās pamērcēdami.. un pa plikajiem kāju stilbiem uzšaudami.
  • «Lai nāk kungi uz laukiem, lai pamērcē kājas dubļos..»
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem).
PiemēriLietus pamērcējis sienu.
  • Lietus pamērcējis sienu.
Avoti: 6-1. sējums