pamīšs
pamīšs -ais; s. -a, -ā
pamīšus apst.
pamīšu apst.
pamīši apst.
pamīšām apst.
1.Tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.). Tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem).
PiemēriPamīšs dēļu klājums.
2.Tāds, kurā vienas virknes, rindas u. tml. elementi, detaļas atrodas pretī citas virknes, rindas u. tml. elementu, detaļu atstarpēm (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.). Tāds, kas atrodas pretī (kā) atstarpēm (par priekšmetiem).
PiemēriPamīšas augu lapas.
3.parasti apst. Tāds, kas (parasti kādā secībā) mijas viens ar otru, cits ar citu.
PiemēriLai izvairītos no kaitēkļiem, sīpolus sēj pamīšus ar burkāniem - vienu rindu sīpolu, otru burkānu.
Stabili vārdu savienojumiPamīšas atskaņas.
Avoti: 6-1. sējums