pamatīgums
pamatīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → pamatīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..klubkrēsliem.. jaunā mode atkal atdod sen pārbaudīto un par ērtu atzīto smagnējību un pamatīgumu.
1.1.Saliedētība. Viengabalainība. Monolītums.
PiemēriCietais granīts.. piešķir darbam pamatīgumu, bet neļauj veidot sīkas detaļas.
2.Vispārināta īpašība → pamatīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJo rosīgāks ir cilvēka intelekts, jo aktīvāk viņš tiecas pēc savu zināšanu pilnības un pamatīguma.
2.1.Rūpība, nopietnība, apzinīgums (piemēram, attieksmē pret darbu).
PiemēriAlīda iemantoja skolotāju un biedru atzinību par savu pamatīgumu: ko dara, to izdara, kā nākas.
Avoti: 6-1. sējums