pamatiezis
pamatiezis -ža, v.; ģeol.
Pirmskvartāra vecuma iezis, kas ir saglabājis savu pirmatnējo uzbūvi un sastāvu.
PiemēriPamatiežu virsas reljefs veidojās, teritorijai pakāpeniski ceļoties un jūras baseiniem atkāpjoties dienvidrietumu virzienā.
Avoti: 6-1. sējums