Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pamatklintājs
pamatklintājs -a, v.; ģeol.
Magmatisko un metamorio iežu kopums, kas veido kontinenta mantijas kodolu.
PiemēriPirmskembrijam atbilstošo slāņu komplekss veido zemes garozas pamatklintāju.
Avoti: 6-1. sējums