pamatlicējs
pamatlicējs -a, v.
pamatlicēja -as, s.
1.Cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu).
Piemēri..Ļeņins ir zinātniskā komunisma pamatlicēju Kārļa Marksa un Fridriha Engelsa nemirstīgā darba un mācības dižais turpinātājs.
1.1.parasti v.; pārn. Tas (tāds), kas pirmais veido, pārstāv, piemēram, jaunu zinātnes nozari, mākslas virzienu (piemēram, par zinātnes vai mākslas darbu, kultūras iestādi).
Piemēri«Uguns un nakts» [J. Mediņa opera] kopā ar A. Kalniņa «Baņutu» ir latviešu operas pamatlicēji darbi, pirmās latviešu klasiskās operas.
Avoti: 6-1. sējums