pamatspēks
pamatspēks -a, v.
1.Galvenais, nozīmīgākais spēks (parasti parādībām sabiedrībā).
Piemēri..mūsu opermākslas pamatspēks slēpjas augsti izveidotās kopējā ansambļa izrādēs, jo maza republika nevar garantēt, lai visās lomās dziedātu un dejotu «zvaigznes».
2.Galvenā, nozīmīgākā (cilvēku) grupa.
PiemēriMehanizatori ir pamatspēks, no kuriem atkarīga lauku darbu gaita.
Avoti: 6-1. sējums