Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pamattonalitāte
pamattonalitāte -es, dsk. ģen. -šu, s.; mūz.
Skaņdarba galvenā tonalitāte, kurā tas parasti sākas un beidzas.
PiemēriSimfonijas pamattonalitāte.
Avoti: 6-1. sējums