Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pamirdzēt
pamirdzēt parasti 3. pers., -mirdz, pag. -mirdzēja (retāk -mirdza, 1. konj.); intrans.
Īsu brīdi mirdzēt.
Piemēri..atvērtajās durvīs pamirdzēja drebošās sveču liesmas.
  • ..atvērtajās durvīs pamirdzēja drebošās sveču liesmas.
  • Mājeļu logos vienīgi retumis pamirdz stikli..
  • ..viņas tumšajās acīs pamirdzēja asaras..
  • Daža acs pamirdzēja tīri vai patikā..
  • pārn. ..viņa acīs pamirdz bailes un izbrīns..
  • pārn. ..no bērnības man pamirdz kādas atmiņas par sevi un Andra tēvu..
Avoti: 6-1. sējums