Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pamirkšķināt
pamirkšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Īsu brīdi mirkšķināt.
PiemēriStrautiņš.. pamirkšķināja sausās acis.
  • Strautiņš.. pamirkšķināja sausās acis.
  • Ziemciešu tēvs pavīpsnā un pamirkšķina acis, it kā atbildēdams pats sev uz kādu slepenu iedomu.
  • «..pietiek kādam skuķim pamirkšķināt skropstas, un tu izplūsti viņas priekšā kā ķīselis..»
Stabili vārdu savienojumiNepamirkšķināt (ne) acis (arī aci).
1.1.intrans. Izveidot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
PiemēriTas [zēns].. pamirkšķināja lidotājam ar vienu aci par zīmi, ka viņš kaut ko zina, bet negrib, citiem dzirdot, teikt.
  • Tas [zēns].. pamirkšķināja lidotājam ar vienu aci par zīmi, ka viņš kaut ko zina, bet negrib, citiem dzirdot, teikt.
  • ..kad māte pagriezusi muguru, Harijs zīmīgi man pamirkšķina.
  • Negaidot pretī iznira Ansis.. Viņš jautri pamirkšķināja.
  • pārn. Ar semafora aci jautri pamirkšķina Zasulauka stacija.
2.parasti 3. pers.; intrans. Pamirgot.
PiemēriTuvu vai tālāk vietu vietām pamirkšķināja kādas mājas apgaismotie logi, kādas pārmijas krāsaina signāluguns.
  • Tuvu vai tālāk vietu vietām pamirkšķināja kādas mājas apgaismotie logi, kādas pārmijas krāsaina signāluguns.
Avoti: 6-1. sējums