pamuļķīgs
pamuļķīgs -ais; s. -a, -ā
pamuļķīgi apst.
Samērā, arī mazliet muļķīgs.
PiemēriPamuļķīgi izdarīt.
- Pamuļķīgi izdarīt.
- Mani aizkustina Latgales velniņi, gan draiski, reizēm panaivi, pat pamuļķīgi..
- ..«labs» manā [meitenes] apziņā šķita kaut kas garlaicīgs, bālasinīgs, pat pamuļķīgs.
Avoti: 6-1. sējums