Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
panašķēties
panašķēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
Neilgu laiku, mazliet našķēties.
Piemēri..viņa.. lūdza viesi panašķēties pie medus..
  • ..viņa.. lūdza viesi panašķēties pie medus..
  • ..Ziguns apstājās.. un panašķējās avenājā..
  • Vēl panašķējies ar sienu, Mazulis [briedēns] devās tālāk.
Avoti: 6-1. sējums