panesīgs
panesīgs -ais; s. -a, -ā
panesīgi apst.
1.Pacietīgs, izturīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
Piemēri«Neder, mās, nelaimē tikai gausties un izsamist, cilvēkam jābūt panesīgam, lai pēc nedienas dzīvotu tālāk...»
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..[rakstnieku] īpaši saista Sibīrijas sievietes stiprais, panesīgais raksturs.
1.2.Izturīgs (par augiem, to daļām).
PiemēriEglīte ir izturīgs, panesīgs koks, bet tai ziemā klājās tik grūti, ka bija ko turēt vēl nepiedzīvotā kailsalā.
Avoti: 6-1. sējums