pantomīma
pantomīma -as, s.
Specifisks aktiera tēlojuma veids, kurā dažādas darbības, norises tiek atspoguļotas ar nosacītām ķermeņa kustībām un vaibstiem. Uzvedums, izrāde, kurā izmanto šādu tēlojuma veidu.
PiemēriTēlot pantomīmā.
- Tēlot pantomīmā.
- Pantomīmas elementi baleta izrādē.
- Meistarīgi veidotās epizodes, kurās piedalās viss mīmu ansamblis, raibā, aizrautīgā virknē mijas cita ar citu un padziļina pantomīmas dramatisko konfliktu.
- Pantomīma, tāpat kā deja, mūzika, gleznas, mākslas fotogrāfija, pārvar valodas nezināšanas barjeru.
Avoti: 6-1. sējums