Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
papīkstēt
papīkstēt -pīkstu, -pīksti, -pīkst, pag. -pīkstēju
1.parasti 3. pers.; intrans. Neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem).
PiemēriPele šad tad papīkst.
2.trans. Smalkā, pīkstošā balsī pateikt, parunāt.
PiemēriViņš ne vārdiņu nepapīkstēs.
Stabili vārdu savienojumiNedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt.
Avoti: 6-1. sējums