Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paparžaugi
paparžaugi -u, vsk. paparžaugs, -a, v.; bot.
Augi, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa (piemēram, staipekņi, kosas, papardes).
PiemēriNo ziedaugiem paparžaugi atšķiras ar to, ka vairojas ar sporām, bet nevis ar sēklām.
Avoti: 6-1. sējums