paplakt parasti 3. pers., -plok, pag. -plaka; intrans.
Mazliet, daļēji noplakt, saplakt.
PiemēriViļņi paplakuši.
Piemēri
Viļņi paplakuši.
Varbūt viņš ir tas pārgalvnieks, kas ar staļļa puiša Edgara apbrīnu un mīlestību raugās Kristīnē un kas aizdegas tais uguns liesmās, kuras brīžam paplok, bet brīžam augstu pasitas gaisos?
..bufetēs savu maku no kabatas vairs laukā nevelk, sēž tik kā paplakuši beka uz augstā ķebļa kāta..
