paplakt
paplakt parasti 3. pers., -plok, pag. -plaka; intrans.
Mazliet, daļēji noplakt, saplakt.
PiemēriViļņi paplakuši.
- Viļņi paplakuši.
- Varbūt viņš ir tas pārgalvnieks, kas ar staļļa puiša Edgara apbrīnu un mīlestību raugās Kristīnē un kas aizdegas tais uguns liesmās, kuras brīžam paplok, bet brīžam augstu pasitas gaisos?
- ..bufetēs savu maku no kabatas vairs laukā nevelk, sēž tik kā paplakuši beka uz augstā ķebļa kāta..
Avoti: 6-1. sējums