paprasīt
paprasīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Prasīt (parasti īsi) un pabeigt prasīt. Arī palūgt.
PiemēriPēkšņi Antons atcerējās, ka aizmirsis kapteinim paprasīt kompasu..
2.Pajautāt.
PiemēriLaikam biju aizsnaudies. Te Eida buksnīja, lai paturot grožus, kamēr šis ieskriešot paprasīt ceļu.
2.1.intrans.
PiemēriKo darīt, kā atrast ostu? Ielas kā izslaucītas, neviena cilvēka, kam paprasīt.
Avoti: 6-1. sējums