paprātot
paprātot -oju, -ī, -ī, pag. -oju; intrans.
Neilgu laiku, mazliet prātot.
PiemēriTagad Arvīdam Salumam laika pietiek un var paprātot par to, kam līdz šim darba steigā paiets garām.
- Tagad Arvīdam Salumam laika pietiek un var paprātot par to, kam līdz šim darba steigā paiets garām.
- Miķelim liekas, ka viņi visi runā un neviens neklausās. Tā ir tāda murdoņa, kura viņu vairs netraucē, ļauj savā nodabā paprātot.
Avoti: 6-1. sējums