Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
paraibs
paraibs -ais; s. -a, -ā
paraibi apst.
1.Samērā, arī mazliet raibs.
PiemēriParaibs lakats.
  • Paraibs lakats.
  • Paraibs audums.
1.1.pārn. Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir samērā, arī mazliet atšķirīgi, nesaderīgi.
Piemēri..Rozentāla [gleznu] ekspozīcija bijusi stilistiski nevienāda, paraiba..
  • ..Rozentāla [gleznu] ekspozīcija bijusi stilistiski nevienāda, paraiba..
  • ..bija diezgan paraiba komanda. Trīs skolotāji - direktors, Kalniņš un Sūna, deviņi zēni no vienpadsmitās klases, astoņi no desmitās un pāris krietnāko šahistu no jaunākajiem.
1.2.pārn. Tāds, kurā ir samērā daudz pārdzīvojumu, piedzīvojumu, dažādu darbību (par laikposmu).
PiemēriNodzīvots taču ilgs un paraibs mūžs, pieredzēts un ne mazums pārdzīvots, izkļūts sveikā pat Ordeņa pirmajā uzbrukumā Tērvetei..
  • Nodzīvots taču ilgs un paraibs mūžs, pieredzēts un ne mazums pārdzīvots, izkļūts sveikā pat Ordeņa pirmajā uzbrukumā Tērvetei..
Avoti: 6-1. sējums