paraibs
paraibs -ais; s. -a, -ā
paraibi apst.
1.Samērā, arī mazliet raibs.
PiemēriParaibs lakats.
1.1.pārn. Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir samērā, arī mazliet atšķirīgi, nesaderīgi.
Piemēri..Rozentāla [gleznu] ekspozīcija bijusi stilistiski nevienāda, paraiba..
1.2.pārn. Tāds, kurā ir samērā daudz pārdzīvojumu, piedzīvojumu, dažādu darbību (par laikposmu).
PiemēriNodzīvots taču ilgs un paraibs mūžs, pieredzēts un ne mazums pārdzīvots, izkļūts sveikā pat Ordeņa pirmajā uzbrukumā Tērvetei..
Avoti: 6-1. sējums