paralizēt
paralizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.parasti 3. pers.; med. Izraisīt (kā) paralīzi.
PiemēriParalizēt locekļus.
- Paralizēt locekļus.
- Viņa gribēja uzcelties, bet nevarēja. Kājas bija paralizētas.
- Medībās vīrieši lieto lokus un bultas, bet zivju zvejā - kāda nepazīstama koka saknes, kuru sula uz laiku paralizē zivis, un tās uzpeld virspusē.
- Slēpnī nogaidījis, kamēr malumednieks sakrauj gaļu mugursomā, Liepsargs parādījās vīram līdzās. Vīrs tā arī palika kā paralizēts.
Stabili vārdu savienojumiKā paralizēts.
- Kā paralizēts — Saka, ja uz laiku kļūst nekustīgs, sastingst (no spēcīga pārdzīvojuma).
1.1.pārn. Izraisīt kustību, arī psihiskās darbības traucējumus (no spēcīga pārdzīvojuma).
PiemēriRituma bargās acis Ievu paralizēja: rokas kļuva neveiklas un domas neskaidras.
- Rituma bargās acis Ievu paralizēja: rokas kļuva neveiklas un domas neskaidras.
- Asa sāpe uz brīdi paralizēja mežziņa gribu.
2.Pārtraukt, vājināt (piemēram, darbības spēju, norisi).
PiemēriSniegputenis paralizē transporta kustību.
- Sniegputenis paralizē transporta kustību.
- Snaipera trāpīgās lodes pilnīgi paralizēja [pretinieka] lielgabala darbību.
- Karš lielā mērā paralizēja sabiedrisko un kultūras dzīvi. Vairs neiznāca arī daudzi periodiskie literārie izdevumi..
- Sliktākais, ko tāds vējš varēja izdarīt, - paralizēt motora darbību.
Avoti: 6-1. sējums