paralizēt
paralizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
1.parasti 3. pers.; med. Izraisīt (kā) paralīzi.
PiemēriParalizēt locekļus.
Stabili vārdu savienojumiKā paralizēts.
1.1.pārn. Izraisīt kustību, arī psihiskās darbības traucējumus (no spēcīga pārdzīvojuma).
PiemēriRituma bargās acis Ievu paralizēja: rokas kļuva neveiklas un domas neskaidras.
2.Pārtraukt, vājināt (piemēram, darbības spēju, norisi).
PiemēriSniegputenis paralizē transporta kustību.
Avoti: 6-1. sējums