parastums
parastums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → parasts2, šīs īpašības konkrēta izpausme, parastība1.
PiemēriKrāsu parastums.
- Krāsu parastums.
2.Vispārināta īpašība → parasts4, šīs īpašības konkrēta izpausme, parastība2.
PiemēriPasākuma parastums.
- Pasākuma parastums.
- Centienos panākt spēcīgu dinamiski pieaugošu raksturojumu režisors bieži vien saduras ar aktieru tendenci uz piesardzīgu viduvējību, parastumu.
3.Vispārināta īpašība → parasts6, šīs īpašības konkrēta izpausme. Parastība.
PiemēriIkdienā ir cilvēka parastums un neparastums, lielums un niecība.
- Ikdienā ir cilvēka parastums un neparastums, lielums un niecība.
Avoti: 6-1. sējums