paraudāt
paraudāt -raudu, -raudi, -raud, pag. -raudāju; intrans.
1.Neilgu laiku, mazliet raudāt.
PiemēriNora.. sāk raudāt. Asaras rit pār vaigiem.. Lai jau pāraud, lai, citādi vēl sirds var akmenī sastingt.
- Nora.. sāk raudāt. Asaras rit pār vaigiem.. Lai jau pāraud, lai, citādi vēl sirds var akmenī sastingt.
- Ieviņa bija apskaitusies, tad paraudājusi un likusies gulēt..
- Mikus bija bērns kā bērns. Reizēm paraudāja, paniķojās, kad zobiņi nāca.
2.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) raudāt.
Piemēri«Slikti tikai, ka jums tā cietā sirds un pāraudāt nevar.»
- «Slikti tikai, ka jums tā cietā sirds un pāraudāt nevar.»
- ..soli paspert nevarēju, pāraudāt arī ne, tikai zobi klabēja..
Avoti: 6-1. sējums