paraut
paraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu; trans.
1.Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
PiemēriParaut svārkus uz leju.
1.1.Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
PiemēriElita parāva Andreju uz priekšu. «Skriesim! Man patīk, ka vējā plivinās mati.»
1.2.Strauji pavirzīt (savu ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriPēkšņi viņš piespieda plaukstu pie kreisajiem sāniem,.. bet tūliņ arī mēģināja sāpes apslēpt -..parāva roku nost.
1.3.Viegli raut (kādu aiz apģērba, ķermeņa daļas).
PiemēriLīze parāva Andri aiz piedurknes, un abi apsēdās uz mūrīša.
1.4.Strauji pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) — par straumi, vēju u. tml.
PiemēriStraume parauj līdzi iekritušos kokus.
2.Ar strauju kustību, ar rāvienu atvērt.
PiemēriStrauji parāvu durvis, piešķildams tumšo priekšnamu ar spilgtu dienas gaismu.
3.Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriParaut kasti zem galda.
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļust zem (kā), arī (kam) apakšā.
Piemēri..kuļamo mašīnu vedot, zirgi sāka skriet no kalna, parāva Lielo zem riteņiem..
4.Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriParaut ratus garām bedrei.
5.sar. Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli).
PiemēriDažreiz puiši, braukdami uz mežu, lika man tupēt ragavās un parāva mani kādu gabalu.
6.sar. Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt. Parauties (3).
PiemēriDabūt pamatīgi paraut.
Stabili vārdu savienojumiLai piķis parauj! arī Kaut piķis parautu!
Avoti: 6-1. sējums