Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
paraut
paraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu; trans.
1.Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.). Ar strauju kustību, ar rāvienu virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu.
PiemēriParaut svārkus uz leju.
  • Paraut svārkus uz leju.
  • Paraut zāģi uz savu pusi.
  • Arenču Pēteris parāva savu naģeni dziļāk uz pieres..
  • ..galdauts bija parauts šķībi..
  • Tad kapteinis ieiet stūres mājā.. un parauj signāla auklu.
  • Braucējs savicināja pātagu, zirgs parāva ratus..
1.1.Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
PiemēriElita parāva Andreju uz priekšu. «Skriesim! Man patīk, ka vējā plivinās mati.»
  • Elita parāva Andreju uz priekšu. «Skriesim! Man patīk, ka vējā plivinās mati.»
  • Ilgi Agnese te nedabūja stāvēt. Kāds stingri saspieda viņas elkoni un parāva uz trotuāra malu.
  • ..Anita viņu satvēra aiz rokas un parāva sāņus.
1.2.Strauji pavirzīt (savu ķermeņa daļu kur, kādā virzienā u. tml.).
PiemēriPēkšņi viņš piespieda plaukstu pie kreisajiem sāniem,.. bet tūliņ arī mēģināja sāpes apslēpt -..parāva roku nost.
  • Pēkšņi viņš piespieda plaukstu pie kreisajiem sāniem,.. bet tūliņ arī mēģināja sāpes apslēpt -..parāva roku nost.
  • Iesvempties laivā, nu, palūk, cik Valtam viegli. Vienu kāju aši pāri, otru parauj līdzi.
1.3.Viegli raut (kādu aiz apģērba, ķermeņa daļas).
PiemēriLīze parāva Andri aiz piedurknes, un abi apsēdās uz mūrīša.
  • Līze parāva Andri aiz piedurknes, un abi apsēdās uz mūrīša.
  • Un tad Renāte ņēma un parāva Sanitu aiz deguna, stipri jau tas nebija..
  • Bet man suns tikpat būs vajadzīgs... Paskatījos aukslējas - melnas, parāvu aiz auss - rūc. Būs labs!
1.4.Strauji pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) – par straumi, vēju u. tml.
PiemēriStraume parauj līdzi iekritušos kokus.
  • Straume parauj līdzi iekritušos kokus.
  • Asas vēja brāzmas vienlaicīgi sakampa, sagumzīja un parāva gaisā smiltis..
2.Ar strauju kustību, ar rāvienu atvērt.
PiemēriStrauji parāvu durvis, piešķildams tumšo priekšnamu ar spilgtu dienas gaismu.
  • Strauji parāvu durvis, piešķildams tumšo priekšnamu ar spilgtu dienas gaismu.
  • «Es tūlīt!» meitene kliedz [draugam], logu vaļā parāvusi..
  • «Tumšs kā maisā! Paraujiet lūku vaļā, lai mēness spīd būdā!»
3.Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
PiemēriParaut kasti zem galda.
  • Paraut kasti zem galda.
  • Paraut zēnu zem ūdens.
  • Viņa sēdēja pie galda un lasīja grāmatu - kājas parautas zem krēsla, galva atbalstīta rokās..
  • ..spēcīgā pretstraume pie ieejas starp divām salām un pamatīgs vilnis no muguras mūs [kuģi] parāvis zem ūdens.
3.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļust zem (kā), arī (kam) apakšā.
Piemēri..kuļamo mašīnu vedot, zirgi sāka skriet no kalna, parāva Lielo zem riteņiem..
  • ..kuļamo mašīnu vedot, zirgi sāka skriet no kalna, parāva Lielo zem riteņiem..
  • Ceļš bija nobraukts glums, ragavas slīdēja un gāzās, paraudamas Recu apakšā.
4.Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt garām (kam), arī gar (ko).
PiemēriParaut ratus garām bedrei.
  • Paraut ratus garām bedrei.
5.sar. Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli).
PiemēriDažreiz puiši, braukdami uz mežu, lika man tupēt ragavās un parāva mani kādu gabalu.
  • Dažreiz puiši, braukdami uz mežu, lika man tupēt ragavās un parāva mani kādu gabalu.
6.sar. Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt. Parauties (3).
PiemēriDabūt pamatīgi paraut.
  • Dabūt pamatīgi paraut.
Stabili vārdu savienojumiLai piķis parauj! arī Kaut piķis parautu!
Avoti: 6-1. sējums